Turpmāk bez tituliem
Jau 1998. gada vasara kļuva par lūzuma punktu, kas Čikāgai nozīmēja vienu - būs jāsamierinās ar lejupslīdi. Krauzs juta, ka Bulls spēlētāji kļūst pārāk veci un izstrādāja plānu. Viņš nolēma stādīt citus mērķus. Sākumā iemainīt basketbolistus pret augstām drafta izvēles tiesībām vai jauniem spēlētājiem, kas atbrīvotu vietu algām labiem brīvajiem aģentiem. Viņš aizmainīja Pipenu uz Hjūstonu pret 2. kārtas drafta izvēles tiesībām un Roju Rodžersu (kurš februārī tika atlaists). Krauzs nolēma nepagarināt līgumu ar Rodmenu, bet Longliju un Kerru samainīt vēl pret pāris izvēles tiesībām draftā. Tika nolīgs arī jauns galvenais treneris - Tims Flojds, kurš bija veiksmīgs ar Aiovas štata universitātes komandu. Arī Džordans nevarēja spēlēt tādā komandā un otro reizi karjerā paziņoja par aiziešanu no basketbola.
Jaunais sastāvs, kurā ietilpa Rendijs Brauns, Hārpers, Brents Berijs, Kukučs un Veningtons, nespēja sasniegt apmierinošus rezultātus. Tā bija lokauta sezona, tādēļ arī aizvadīto maču skaits bija krietni mazāks. Par spīti visam, 13 uzvaras 50 mačos nav labs rādītājs... Kukučs bija līderis gan rezultativitātē, gan rezultatīvājās piespēlēs, gan atlēkušajās bumbās.
Lai gan iepriekšējā sezona beidzās ar izgāšanos, tajā bija viena pozitīva lieta - tika iegūtas 1. drafta izvēles tiesības. Bulls izvēlējās Eltonu Brendu. Komanda pazaudēja tādus basketbolistus kā Hārperu, Braunu, Veningtonu un Beriju. Brands un Rons Ārtests lielāko sezonas daļu bija vienības vilcējspēks. Kukučs savainojuma dēļ izlaida lielu daudzumu spēļu un darījumu tirgus slēgšanas dienā tika aizmainīts. Brends bija līderis debitantiem punktu gūšanā, atlēkušo bumbu izcīnīšanā, bloķētajos metienos, realizēto metienu procentos un aizvadītajās minūtēs laukumā. Savukārt Ārtests - pārtvertajās bumbās. Eltonu atzina par labāko debitantu, tiesa, tituls bija jādala ar Stīvu Frensisu. Diemžēl rezultāti izpalika. 17-65 bija otrs sliktākais rezultāts dinastijas vēsturē.
Vasarā ar Buļļiem negribēja vienoties ne Tims Dankans, Grants Hils, Treisijs Makgreidijs un pat ne Edijs Džounss vai Tims Tomass. Krauzs gan ieguva centru Bredu Milleru, aizsargu Ronu Merseru, bet draftā - Markusu Ficeru un Krisu Mimu, kuru gan iemainīja pret Klīvlendas Cavaliers basketbolistu Džamalu Kraufordu. Brends atkal dominēja, taču rezultāti kļuva aizvien sliktāki: šoreiz 15-67, kas ir sliktākais rezultāts Čikāgas komandas vēsturē.
Krauzs vēlreiz šokēja Bulls fanus 2001. gadā, kad Brendu iemainīja pret Losandželosas Clippers drafta izvēli - Taisonu Čendleru. Bulls draftā ieguva Ediju Kariju. Tā kā abi tik tikko bija beiguši vidusskolu, uzreiz rezultātus no viņiem negaidīja, taču tas bija labs nākotnes ieguldījums. Sezonas vidusdaļā tika aizmainīti labākie punktu guvēji Mersers, Ārtests un Millers (kā arī Kevins Olijs) uz Indianas Pacers pret vecākiem spēlētājiem - Džalenu Rouzu, Travisu Bestu, Normanu Ričardsonu. Treneris Flojds sezonas laikā atkāpās no amata un to ieņēma bijušais spēlētājs Bils Kartraits. Sniegums bija labāks nekā pērn, taču ar 21 uzvaru varēja tikai dalīt līgas pēdējo pozīciju.
Nākamā sezona bija gaidāma ar optimismu. Draftā tika izvēlēts vidusskolas fenomens Džeisons Viljamss. Sastāvā bija Rouzs, Viljamss, Kraufords, Ficers, Doneils Māršals, Karijs, Čendlers un Trentons Hasels. Kartraits savā pirmajā pilnajā sezonā sasniedza 30 uzvaru latiņu. Karijs bija līgas līderis realizēto metienu %.
2003. gada vasarā ilggadējais ģenerālmenedžeris Krauzs paziņoja par aiziešanu no Čikāgas vienības. Viņa amatu ieņēma bijušais spēlētājs Džons Pakstons. Viljamss, kuram šī sezona solījās būt panākumiem bagāta, iekļuva avārijā, vadīdams motociklu (februārī viņa līgums tika izpirkts). Draftā ar septīto numuru tika izvēlēts Kirks Hainričs. No brīvajiem aģentiem tika paņemts Skotijs Pipens. Ar bijušajiem spēlētājiem komandas vadībā un Pipenu laukumā Čikāga cerēja uz panākumu atgriešanos.